Saruna par labdarību un aktīvo kopienu Salnavā
18.09.2023

---

Saruna par labdarību un aktīvo kopienu Salnavā

8. septembrī starp kartupeļu rakšanu un Salnavas amatierteātra mēģinājumu Salnavas tautas namā kopā sanāca aktīvie salnavieši no biedrības “Kūzuls”, Ludzas rajona partnerības pārstāvji un viesi no Preiļiem – nodibinājuma “Viduslatgales pārnovadu fonds” darbinieces, lai spriestu par labdarības darba pieredzi, iedzīvotāju iesaisti ziedošanā un kopienas aktivitātēs.

Diskusijas iniciators bija nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”, kurš jau kopš 2013. gada darbojas Preiļu un Līvānu novados ar mērķi stiprināt vietējo kopienu caur labdarību un ziedojumu piesaisti. Nodibinājums īsteno ziedotāju finansētās stipendiju programmas abu novadu bērniem un jauniešiem, sniedz palīdzību nelaimē un grūtībās nonākušiem, kā arī Ukrainas bēgļiem, kas uzturas Preiļu novadā, atbalsta bērnus ar īpašām vajadzībām. Sadarbībā ar Preiļu un Līvānu pašvaldībām fonds īsteno mazo grantu projektu programmas ieviešanu – dodot iedzīvotājiem iespēju pašiem paveikt ko paliekošu un interesantu novadā. 

Saruna iesākās nevis par labdarību, bet gan par anglicismiem, vienkāršu lietu sarežģīšanu un projektu īstenošanas pieredzi. Vai filantropija nav tā pati labdarība un vai viedais ciems nav tā pati darbīgā kopiena? Viduslatgales pārnovadu fonda vadītāja Evija Gurgāne ar piemēriem no organizācijas darba uzsvēra, ka labdarība var būt arī viens nejaušs vai spontāns darbs, kamēr filantropija ir dzīves veidā ieausta pārliecība un pat vajadzība atbalstīt līdzcilvēkus, kopienu. Jo vairāk cilvēku dzīvo pēc šādas pārliecības, jo vietējā sabiedrība ir drošāka un solidārāka.

Protams, ka labdarības mērogi var atšķirties. Viduslatgales pārnovadu fonda pārstāves stāstīja par ap simts stipendijām, kuras gada laikā ar ziedotāju atbalstu var piešķirt mūzikas, mākslas, sporta skolu audzēkņiem, studentiem un pedagogiem. Salnavas biedrība “Kūzuls” aktīvās dāmas pastāstīja, kā piesaista ziedojumus ļoti konkrētiem kopienas mērķiem. Uzņēmēja, biedrības valdes locekle un kultūras centra vadītāja Valentīna Kirsanova dalījās ar pieredzi, kā stimulēt iedzīvotāju iesaisti, piemēram, ziedotājiem sniedzot iespēju iegūt uzņēmēju sarūpētās balvas. Sanākušie bija vienisprātis, ka ziedojuma apmēram nav tik būtiska nozīme, kā iedzīvotāju labajai gribai un vēlmei dalīties un ieguldīt savus resursus vai darbu sabiedrības labā. Un tādu, kas iesaistās Salnavas sabiedriskajā dzīvē un  labprāt viens otru atbalsta un palīdz nebūt nav maz. Par aktīvu sabiedrisko dzīvi liecina, ka seši Salnavas amatieru kolektīvi devās vasarā uz Dziesmu svētkiem, kā arī tas, ka biedrība “Kūzuls”, kas apvieno pagasta aktīvākos iedzīvotājus, īsteno finanšu piesaistes projektus – tas parāda gan vietējo iedzīvotāju vajadzību apzināšanu, gan arī biedrības briedumu. 

Biedrības valdes priekšsēdētāja Anna Danča un Ludzas rajona partnerības vadītāja Sandra Palma bija vienisprātis, ka problēma nav aktivitātes trūkums vai intereses zudums, bet gan plašāka valstiska mēroga tendence, proti, iedzīvotāju samazināšanās. Šobrīd Salnavas pagastā ir 548 iedzīvotāju, kamēr Anna atceras laikus, ka to ir bijis ap 2 tūkstošiem. Kā jau visur – jaunie cilvēki aizbrauc. Slēdzot skolu pirms gada neizbēgami noplicinās arī pagasta rosība. Kā lai piesaista pagastam jaunos cilvēkus un ģimenes – jautājums, kurš aktuāls ne tikai salnaviešiem. Taču kā norāda Ludzas rajona partnerības vadītāja Sandra Palma, mainoties laikiem un apstākļiem, ir jāprot izmantot izdevības un iespējas, nav pamata nolaist rokas, bet izmantot pieejamos resursus tā, lai dzīve pašiem būtu aizraujoša un patīkama. 

Par to, ka ļaudis Salnavā nav nekādi mājās sēdētāji, pārliecinājās arī Viduslatgales pārnovadu fonda viešņas – diskusija beidzas un jāķeras klāt teātra mēģinājumam, jo jau nākamajā dienā brauc nākamie viesi. 

Braucot mājās, raksta autorei pēkšņi ataust saprašana, kāpēc uz diskusiju sanākušie šķiet redzēti, pazīstami. Un kā nu ne – pirms gadiem diviem salnavieši ar Annas kundzes lugas uzvedumu viesojās Preiļu novada Pelēčos. Labi ļaudis atrod viens pie otra ceļu!

Tikšanos un diskusiju par labdarību finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina Viduslatgales pārnovadu fonda projekta “Labdarības aplis” ietvaros. Šādas tikšanās pēdējā gada laikā ir notikušas Augšdaugavas, Rēzeknes, Krāslavas, Balvu un pēdējā – Ludzas novadā.

 

Sagatavoja Evija Gurgāne, Viduslatgales pārnovadu fonda valdes locekle